Pirmdiena grūta diena!

Tieši tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad piedalāmies projektā “Bibliotēkas diena dzīvē”.

Jau pašu rītu varētu sākt ar tik seno saukli un jau pašu rītu arī sākam iebāzušas degunu datoros. Inta atstājusi mājās foto aprātu, direktora vietnieces Sanitas nav skolā, tāpēc šodien mums jāiztiek bez foto mirkļu iemūžināšanas.  Kaut gan pēc šādas dienas, kad varētu sēdēt pie datora, esam ilgojušās visu laiku, kamēr bibliotēkā ciemojās Bērnu žūrijas 2012 grāmatu autori un bija jārealizē visi citi iesākties projekti, tad šodien gribas iesaukties: „Cilvēks pats nezina, ko grib.” Man visa diena aiziet plānojot  jau par tradīciju kļuvušā – droša interneta pasākuma–  šā gada spēli „Piktie putni un ļaunie sivēni tīklā”. Kolēģe Inta atkal visu dienu gatavo „Bērnu žūrijas 2012” mūsu skolas lielā noslēguma pasākuma materiālus, jo tā kā bērni ir cītīgi lasījuši un mēs cītīgi strādājuši , tad žūrija jānoslēdz godam. Apgāds „Zvaigzne” ir solījies mums pievienoties un  top mūsu „Lielie lasīšanas svētki”, lai kopā sanāktu un priecātos visi tie, kam patīk lasīt un kuri mīl grāmatas. Tā nu mums abām jau ņirb gar acīm - man piktie putni  zaļā un sarkanā krāsā,  Intai – smaidīgi, priecīgi bērni no bibliotēkas organizēto pasākumu fotogrāfijām, protams, neiztiekam arī bez niknākas klaviatūras dauzīšanas, ja iecerētais neiznāk tā kā gribētos. Pa vidu tam visam  ir bibliotēkas ikdienas darbi- lasītāju apkalpošana. Es reizēm esmu tik ļoti iegrimusi savā prezentācijā, ka mēģinu vairākas reizes izsniegt grāmatu, ko lasītājs ir atnesis nodot.  Tā kā uz vietas esošo fondu jau esam apstrādājuši, tad jau no mācību gada sākuma apstrādājam grāmatas, kas atrodas skolotāju kabinetos, tad nu Inta kā detektīvs Caps  zvana un meklē skolotāju, kuram nākošajam kabinetā veiks revīziju. Arī skolotāju iknedēļas pirmdienas sapulce ar asām diskusijām par skolas iekšējās kārtības noteikumiem neizpaliek. Un lai gan labs bibliotekārs neko tādu neteiktu (bet mēs sevi pie tādiem pieskaitām!!!), tomēr mēs  priecājamies: „Urrā 1. klasei šonedēļ ir brīvdiena!” Brīvlaika esamību mēs gan konstatējam tikai pēcpusdienā, kad esam jau nobrīnījušās par mazliet klusākiem un mierīgākiem starpbrīžiem.

P.S. Pusdienās ēdam salātus no skolas ēdnīcas. Lai dzīvo veselīgs dzīvesveids!!!