Vakar atjēdzos, ka esmu bibliotēkā aizsēdējusies līdz tumsai, bet priecīga, ka izdevies pievienot Latvijas kultūras kartē izveidotās fotokolāžas "2012 gads bibliotēkas fotomirkļos" Soļojot uz mājām pie sevis priecājoties par padarīto, gada atskaite nodota godam. Domāju, nu gan rītdiena būs mierīgāka, bet kas to deva. Šorīt atradām bērnu atpūtas stūrītī uz galda mīļas Valentīndienas vēstulītes, ko darīt??? Vakar bērni jautāja, kad atkal bibliotēkā būs nākošais pasākums, mēs teicām, ka nākošais būs lasīšanas svētki, meitenes bija manāmi sapīkušas, kāpēc mums nerīko Valentīndienas ballīti. Tā nu šorīt bijām spiestas gatavot Valentīndienas pastu. Protams, mūsu bibliotēkas pulciņa dalībniekiem nav divreiz jāsaka, ja vēl iekrīt otrdiena, kad ir nodarbību diena, tad darbošanās rit pilnā sparā un prieks kusā uz nebēdu. Par atsaucību varēsim spriest, ceturtdien, Valentīndienā...!
Taču katrs darbdienas rīts prasa savu ikdienas soli, kas obligāti paveicams. Vispirms atnestās grāmatas jāsaliek atpakaļ plauktos, tad
var ķerties pie e-pastiem, preses reģistrācijas un lasītāju apkalpošana... tikai pēc tam dienas plānotajiem darbiem. Kamēr Baiba turpina darboties ar "piktajiem putniem", tikmēr veru vaļā PowerPoint un gatavoju cakas Valentīndienas pasta kastei. Lasītāju šodien, kā biezs, citiem ir vajadzīgas "obligāti" izlasāmās grāmatas, bet citas klases jau nes atpakaļ mācību grāmatas, taču citi nolīduši un raksta mīlestības vēstulītes draugiem, draudzenēm, skolotājiem, cerams, ka arī mēs kādu saņemsim. Droši varu apgalvot, ka arī direktors saņems kādu mīļu vēstulīti, ko kāds rakstījis no visas sirds, un nojaušu, ka arī es ar Baibu kādu saņemsim.
Par to, ko mēs šodien sastrādājām bibliotēkā varat aplūkot fotokolāžā. Vairāk skatīt draugos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru