Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus,
kad dilstošā saule nonākusi pusloka viduspunktā un diena un nakts ir
atkal vienādā garumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk apspīd
zemi, dienas kļūst īsākas un naktis garākas.
Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi tiek atzīmēti
ar svinībām. Tomēr Miķeļu svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts
apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem
parasti beidzas visi ražas novākšanas darbi. Latviešu dainas un ziņas
no tautas mutes liecina, ka latvieši rudens ražas novākšanu atzīmējuši
ar svinībām, kurās daudzināts Dievs, Māra, Miķelis, Jumis, saimnieki un
darbinieki. Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas
Miķeļos.
Foto galerija skat. šeit:
http://www.draugiem.lv/http4vskbiblioteka.blogspot/gallery/?pid=428718821