Rudens noskaņās jau vairākus gadus pēc kārtas Jelgavas pilsētas skolu bibliotekāri pošas
aplūkot Latvijas bibliotēku veiksmes stāstus. Šogad izlēmām, ka gribam redzēt,
vai Limbažos, kur augustā galvenā
bibliotēka ir sākusi darbu jaunās telpas,
patiešām zāle ir zaļāka.
Visu likstu krusttēvs Mērfijs, protams, ir parūpējies, lai
izbraukšana nenoritētu veikli, nevaram tikt pie sava ciemkukuļa, jau liekas, ka
ciemos būs jādodas ar tukšām rokām, bet pāris zvani un viss tomēr atrisinās.
Ceļš ir garš, bet tas paiet sarunās un smieklos, un jau esam
savā pirmajā pieturvietā – Baltajā kāpā - Saulkrastos. Rudens jūra ir vējaina un neviesmīlīga, bet tas netraucē mūsu foto mirkli, un skaitā ainava un takas dekors- gulbju
pāris - ir iemūžināti.
Limbaži mūs sagaida
ar rudens debesu pelēkumu, bet Limbažu Galvenajā bibliotēkā patiešām ir
zaļumzaļa zāle ar margrietiņām. Bibliotēkas grīdas sedz fantastisku krāsu
paklāji. Tā projekta arhitekte Sarmīte Pāvilaite ļāvusi zāles, koku zaļumam,
līdzās esošā ezera zilajam dziļumam un
uguns sildošām liesmām ienākt
bibliotēkas telpās.
Mājīgajās,
modernajās telpās veiksmīgi nodalītas vietas, kur netraucējot pārējos var čalot
jaunākie lasītāji, strādāt skolēni, uzņēmēji un citi. Otrajā stāvā plašums, kur vienkārši pārbīdot
durvis, var norobežot pasākumu zāli, bet pārējā laikā šeit mīļi gaida jauniešus, kas var ne tikai lasīt
grāmatas, bet arī uzspēlēt kādu spēli vai noskatīties filmu. Lieliska doma ir plašā terase un balkons
otrajā stāvā. Tās varētu būt fantastiskas izjūtas – saulainajā laikā ar grāmatu
rokā iekārtoties dīvānā uz šādas terases, lasīt un klausīties egļu šalkoņā. Arī
funkcionālajās personāla telpās ir sava odziņa, jo kabinetiem savu šarmu piešķir
franču balkoniņi.
Esam savas acis iepriecinājuši ar krāsām un jaunu, skaitu bibliotēku, apmainījušies ar
domām un viedokļiem, laiks doties tālāk. Mūs gaida muzejā, kur uzzinām interesantus
faktus par Limbažiem, varam sajusties kā dāmas, pielaikojot cepures. Vēl
dodamies nelielā pastaigā pa Limbažu vecpilsētu, jānopērk arī vietējā maize, ko
aizvest mājiniekiem, un ceļš mūs sauc atpakaļ uz Jelgavu.
Vai Limbažos ir zaļāka zāle? Droši daudzas skolas bibliotēkas var tikai sapņot par skaistām telpām. bet tikai paši Limbažu galvenās bibliotēkas darbinieki zina, cik tomēr bieza un reizēm sūra bija tā maizes garoza, kuru viņiem nācās baudīt, lai realizētos sapnis- jaunas telpas viņu bibliotēkai. Paldies kolēģiem par kompāniju! Paldies limbažniekiem par lielisko uzņemšanu! Foto var skatīt šeit.