Limbažu zaļā zāle

Rudens noskaņās jau vairākus gadus pēc kārtas  Jelgavas pilsētas skolu bibliotekāri pošas aplūkot Latvijas bibliotēku veiksmes stāstus. Šogad izlēmām, ka gribam redzēt, vai Limbažos, kur augustā  galvenā bibliotēka ir sākusi darbu  jaunās telpas, patiešām zāle ir zaļāka.

Visu likstu krusttēvs Mērfijs, protams, ir parūpējies, lai izbraukšana nenoritētu veikli, nevaram tikt pie sava ciemkukuļa, jau liekas, ka ciemos būs jādodas ar tukšām rokām, bet pāris zvani un viss tomēr atrisinās.

Ceļš ir garš, bet tas paiet sarunās un smieklos, un jau esam savā pirmajā pieturvietā – Baltajā kāpā - Saulkrastos. Rudens jūra ir vējaina un neviesmīlīga, bet tas netraucē mūsu foto mirkli,  un skaitā ainava un takas dekors- gulbju pāris -  ir iemūžināti.

 Limbaži mūs sagaida ar rudens debesu pelēkumu, bet Limbažu Galvenajā bibliotēkā patiešām ir zaļumzaļa zāle ar margrietiņām. Bibliotēkas grīdas sedz fantastisku krāsu paklāji. Tā projekta arhitekte Sarmīte Pāvilaite ļāvusi zāles, koku zaļumam, līdzās esošā ezera zilajam dziļumam  un uguns sildošām liesmām  ienākt bibliotēkas telpās.

 Mājīgajās, modernajās telpās veiksmīgi nodalītas vietas, kur netraucējot pārējos var čalot jaunākie lasītāji, strādāt skolēni, uzņēmēji un citi.  Otrajā stāvā plašums, kur vienkārši pārbīdot durvis, var norobežot pasākumu zāli, bet pārējā laikā šeit  mīļi gaida jauniešus, kas var ne tikai lasīt grāmatas, bet arī uzspēlēt kādu spēli vai noskatīties filmu.  Lieliska doma ir plašā terase un balkons otrajā stāvā. Tās varētu būt fantastiskas izjūtas – saulainajā laikā ar grāmatu rokā iekārtoties dīvānā uz šādas terases, lasīt un klausīties egļu šalkoņā. Arī funkcionālajās personāla telpās ir sava odziņa, jo kabinetiem savu šarmu piešķir franču balkoniņi.

Esam savas acis iepriecinājuši ar krāsām un jaunu, skaitu bibliotēku, apmainījušies ar domām un viedokļiem, laiks doties tālāk. Mūs gaida muzejā, kur uzzinām interesantus faktus par Limbažiem, varam sajusties kā dāmas, pielaikojot cepures. Vēl dodamies nelielā pastaigā pa Limbažu vecpilsētu, jānopērk arī vietējā maize, ko aizvest mājiniekiem, un ceļš mūs sauc atpakaļ uz Jelgavu.
Vai Limbažos ir zaļāka zāle? Droši daudzas skolas bibliotēkas var tikai sapņot par  skaistām telpām. bet tikai paši Limbažu galvenās bibliotēkas darbinieki zina, cik tomēr bieza un reizēm sūra bija tā maizes garoza, kuru viņiem nācās baudīt, lai realizētos sapnis- jaunas telpas viņu bibliotēkai. Paldies kolēģiem par kompāniju! Paldies limbažniekiem par lielisko uzņemšanu! Foto var skatīt šeit.